jāņošu es nākamnedēļ festivālā, šonedēļ ir vienkārši pilnīgas brīvdienas. kad var pasaukt draugus brokastīs, ietīties plediņā, ierakties aliņā, nekur neskriet un nebrāzties, vienā mierā ēst un gulēt un iziet jāņunakts pastaigā līdz rajona kaimiņiem saullēktu sagaidīt.
svētku futbols gan bija garlaicīgs, visas cerības uz šodienu. (who am i kidding?)

ahh es nemaz necerēju, ka būs tik inčīga spēle
visu cieņu bufoņiščem (c) čerdancevs par himnas taurēšanu no visas sirds un aizmiegtām acīm (vakar viens tīms vispār muti neatvēra, vot tik neatceros, kurš)
pilnai laimei (manai) vēl varētu novākt no laukuma balotelli un rūniju un viņu vietā uzlaist pilnīgi jebko citu (rūnija vietā preferably tomēr protams garo lamzaku)
bet vispār pēc pirmā puslaika ir pilnīgi pō, kāds rezultāts tur galā būs, gribas tikai skatīties vēl un vēl un vēl un vēl

runājot par teriju vs ageru (kas jūs galvā sisti, nukādsbļaķ terijs, agers ir tik lielisks, cik jūs esat redzējuši filigrānu aizsardzību (pilnīgs oksimorons futbolā, jā)?)
jāņunakts sapnī kā reiz pie mājas svētības (!) durvīm zvanīja ņekijs daniels agers, un es viņam varēju paspiest roku un izstāstīt visus savus pārdzīvojumus sakarā ar dānijas gaitām šajā čempī