tas, kā mēs ar usni šodien lēkšojām pa pēcpusdienas saulaino pilsētu, bemaz burtiski atsperoties pret braucošām automašīnām, lai iesniegtu projekta pieteikumu grantam (ne andrejam un arī nevienam no viņa dēliem vai mazbērniem) bija ļoti kinematogrāfiski. viss pārējais bija zvērīgi nogurdinoši. arī ja mēs to naudu nebūsim, vismaz saturīgi pavadījām laiku, ļoti nogurām un ļoti daudz ko iemācījāmies. visvairāk jau to, cik svarīgs ir labs grāmatvedis :)