briesmīgi niez nagi, kā gribas saskrūvēt jaunos plauktus un tajos visu ko iekārtot.
bet nē, jāgaida līdz iekļūšanai mājas svētības telpās nākamajā nedēļā, jāsaskrūvē tur, jāiekārto tur puķes, jāsagaida survivalkita beigas, jāpārved mājās un tikai tad.
plaukti nāk no burvīgu jauniešu iedzīves izpārdošanas ar jauku tumblera lapu garagesale.lv, un bonusā mēs dabūjām neiedomājami skaistu koku, nevaru vien beigt priecāties. kā izrādās, naudaskoka pasuga ar lapām kā trubiņām. interneti stāsta, ka viņam ir kļičkas gollum fingers un hobbit plant :)
daļu plauktu un mazliet arī koku var redzēt šeit:
http://garagesale.lv/post/1008690641/stavlampa-ar-phillips-23w-spuldzi-marmora
kamēr to lampu kāds nenopirks un bildi neizņems.

pa jautājumu un atbilžu kladīti klīst visādi interesanti troļļi (kantu viņi sevišķi mīl, turklāt kaut kādi īpaši negantas sēnes iecienījuši eksemplāri vai viens eksemplārs), šodien meitenēm tiek dāvāts jautājums "cik tu sver".
īsā atbilde: nezinu.
garā atbilde: nezinu. kādreiz nēsāju makā špikeri. kas tas par špikeri, jautāsiet? kad ventspilī uzbūvēja veikalu centru tobago (pls remind, kāds 2003.gads?), tajā ātri vien uzradās arī tāda atrakcija kā mērītājs - verķis, kurš par 20 santīmiem nomēra auguma garumu, nosver un varbūt vēl kaut kādus parametrus aprēķina un to visu izdrukā tev uz čekiņa. šo čekiņu es glabāju makā un varēju allažiņ ielūrēt, cik tad īsti svēru tai dienā (pārējās es sveru tāpat, īpašas aprišu izmaiņas kopš izaugšanas līdz maniem 169 centimetriem nav novērotas). kur tad špikeris palika, jautāsiet? pēc dažiem gadiem (kurā gadā kontinentam bija 15 gadu jubileja? lūk, tajā gadā) maku nozaga, kopā ar visu somu. špikeris tātad tutū.
starp citu, šogad es aizņēmos svarus un svēru kaķus, lai iemērītu viņiem prettārpu ripu dozņaku. nosvēros arī pati. neatceros, cik bija. čekiņu ta neiedeva.