un tā tās dienas aizlido un naktis ir ciešas (c) bārbala

pirms pamošanās es parkoju aiz rolsroisa šubrovska sporta auto gandrīz bez bremzēm*, vēl iepriekš man izplēsa no auss ļipiņas auskaru, bet es saliku detaļas, lai aug kopā, toties par zvanu pie durvīm gan nepateikšu, vai tas bija sapnī vai īstenībā. pārējais bija daudz svarīgāks, bet to noķert vairs nav iespējams.

* dzīvē ar auto esmu braukusi precīzi divreiz, ar kravas busu.