man ir jums universāla dziesma visiem rītiem. pēdējās nedēļas laikā esmu izmantojusi divreiz. pirmoreiz, kad bija kaut kā gaumīgi jāpamodina purvugvajietis gabriels (viņam ir laba humora izjūta un pirmie mīlas un cieņas iedīgļi pret timu minčinu), es klusi ielavījos viesistabā un uzliku labi skaļi. viņš modās skaļi smejoties. un otrreiz šorīt, kad man nemaz nebija jāmostas, jo nebija jāiet gulēt, bet miegs pāri visam, un visi iekavētie darbi uz mani pārmetoši bola acis.
vispār skatieties viņu trubā, jo tims ir dievs un arī mans mīļākais standup sit-down-by-the-piano comedian, bet nu te arī .mp3 jūsu aipodiem un tā.

tāks, šodien cibā čota salkanuma komponente par īsu, es tā skatos.
lūdzu -
kravu ostas mols silts vēl divos naktī, mēness ļoti apaļš ar vienu šķību maliņu, un zvaigžņu lietus arī sācies.
a vistiņu sirsniņu es jau iepostēju, unappreciating barstards, you.

manas ever mīļākās latviešu grupas ļoti glīti izkārtojas uz laika ass:
līdz 90to sākumam ieskaitot aurora
+/- 1994 kartāga
+/- 1998 vonosonoloppus instrumentālais
+/- 2002 grupa vilnis
+/- 2007 dun dun

vot, martcorčegs sāka muķīt, nu un tagad ķeramies pie mindblowingākajām lv ārtistu livēm

shine on celtnieku teķis 95 vasara, turpat un tai pašā reizē arī kartāga;
yaputhma liepājas spīķeros, survival extra pats pirmais, palīdziet ar gadu efendi saka 97 pavasaris;
ziemassvētku koncerts krāmenē 94, tur spēlēja ne ta vonosoni, ne ta čapajevs vagons, nu vārdsakot kuldīgas scēna plus rigapunk kas nu mums tai laikā bija, un man bija 14 gadi un tas bija mans pirmais koncerts;
grupa vilnis 2002 vasara depo un no tā izrietošie visi turpmākie miljons koncerti;
pilots buda 95 slepenais eksperiments kaut kāda superduper mākslas projekta sakarā, turpat un tai pašā reizē arī kartāga;
yulunga rvr 98 rudens;
sirke 603 pirmā uzstāšanās undīnē 97 vasarā;
vonosoni robinsonā 98 rudenī, mēs ar alksni stāvējām pavērtām mutēm un trakoti gribējām edžu sev par bundzinieku;
pasaki onkuļiem atā mazajā ģildē ~94/95 ziemā, plus lota starp grupām pie klavierēm bez jumta vispār;
kuba zabadakā zivjudienās ~2004 (?) un sapņu fabrikā ~99;
dun dun zivjudienās vecā tilta galā un zabadakā +/- 2003;
ēnu kabinets saksofonā huiviņzin kad, bet nu jūs zināt par ko es

nē tomēr ēnu kabineta leģendārais šovs (es nebaidos šī vārda) trinstokā ir jāiznes atsevišķā kategorijā viņpus laba un ļauna.
kad martcorčegu uz steidža pieskatīja divi miesassargi bargām sejām un saulesbrillēs, alksnis lika uz grifa akordus un starro (ja nemaldos, bet droši vien maldos) rāva stīgas.

nu un mans mīļākais yanneles stāsts no tiem pašiem trinčiem.
"pulkstens seši no rīta, sāk spēlēt sirke, es sēžu krogā, klausos, domāju drīz jāiet. un pēkšņi pa durvīm ienāk martcore. sirke turpina spēlēt. man trūkst vārdu."

davai pamainām tēmu uz kaut ko neatliekami svarīgāku. lūk šī imho ir fundamentāla pasaules iekārtojuma atšķirība -
"visu pasauli izpist nav iespējams, visus internetus izlasīt ir" vs "visus internetus izlasīt nav iespējams, visu pasauli izpist ir"

pēc šīsdienas ekskursiem gloriōzajā mūzikālajā pagātnē slsīkos pie manis uz lv ierakstiem rindas stāv.