jūlijs jau pusē nē bet kā ir tā ir, un ir lietas, kas notiek beidzot.
beidzot atklāju peldsezonu latvijas ūdeņos (šogad bija atlantijas okeāns un vidusjūra, bet baltijas jūrā tikai pabradāt), jūra oda pēc mirušām garnelēm un horizonta nebija nemaz. kā aleksīts teica, apmaldīties nav iespējams.
beidzot izbraucām uzspēlēt futeni pļāžā, hence the peldsezona. pa smiltīm brienot jau pēc 10 min sajūta tāda, kā būtu zālē noskraidītas 2 stundas. futene ļuboffj.

naktī pusmiegā klausījos, kā aiz loga gāžas ūdens siena, un domāju par visiem tiem, kam tik briesmīgi vajadzēja negaisu, kā viņi tur visi izlīduši no migām tagad stāv zem dušiņas. logi vaļā, bet palodzes sausas, labs leņķis.

it's not your birthday anymore, there's no need to be kind to you. did you really think we meant all those soppy sentimental things that we said yesterday?

tā patiesībā ir ļoti līksma dziesma, pie kuras var brīnišķīgi dancot, tikām štopējot māgā zemenes un gaidot, kad mūsu pilsētā ieradīsies pats visumīļākais vecais murmulis uz visām pasaules skatuvēm un brīnumaini aizraus prom polkovņiku.


nu jā, and before you know goodbye will be farewell.