uz lielā kristapa roberta ceremoniju gāju beidzot atvilkt elpu
un mierīgi iedzert, jo visu festivālu nebija laika, tik vien kā sapņoju par "pārnākšu mājās, iedzeršu vīnu", bet vienmēr aizmirsu un ar steigu nolūzu gulēt
ierados gandrīz stundu pēc sākuma, jo kaut kā bija ieplānojies seanss tulkojams ar pārklāšanos, iekārtojos zālē, paspēju apskatīt kā reiz džima kāpienu pēc lielā roberta un pāris roberta kāpienus pēc lielā roberta
un saņēmu zvanu no mūsu eventu menedžeres, ka pēc pusstundas uz skatuves vajadzīgs krievu – latviešu tulks
jo, lai arī man bija trīskārt zvērēts, ka visi ārzemju viesi runās angliski, krieviete tomēr pēdējā brīdī atteikusies to darīt
a mans skatuves tulks krievu valodu nezina vispār
ieslēdzu vēso racionālo panikas modi, izmēģināju visus iedomājamos variantus (nebija daudz), atstāju to pašu skatuves tulku ar asistenta palīdzību intervējam krievieti par to, ko viņa teiks, satraukti soļoju pa aizkulisēm, vēl mazliet satraukti soļoju pa aizkulisēm, es vispār par saviem tulkiem satraucos miljonsreiz vairāk, nekā viņi paši, man reāli sirds kāpj pa muti laukā, kad zinu, ka viņiem ir bailīgi, sapratu, ka nevaru skatīties krievietes iznācienu, un mēs ar eventu menedžeri nospļāvāmies, vēl pirms ceremonijas beigām aizlavījāmies uz aktieru bufeti un sākām mērķtiecīgi dzert
tā arī visu vakaru turpināju mērķtiecīgi dzert, tostarp viskiju no tējkannas un no roberta statuetē iestiprinātas glāzes, līdz pasaule nudien sāka griezties ap mani, es vairs nespēju parunāt, un gādīgas rokas mani ielocīja automobilī un aizveda tos trīs kvartālus līdz mājām
esmu apņēmības pilna šodien izlasīt visu lielā roberta saņēmēju listi
kā arī sākšu beidzot lasīt internetus, ciba, saturies

upd: a kāpēc jūs neviens man neteicāt, ka jēkabs ir dabūjis robertu par labāko mūziku?