jau pat pa satrauktiem sapņiem mēģinu izrisināt savu plānu jaungadam un tā pirmajām dienām.
problēma ir visai kompleksa: 2.janvāra pēcpusdienā ap četriem man no romas lidostas ir jāizlido uz buenosairesu, taču vienīgais tārīta tiešais reiss no rīgas ir pamanījies izpārdoties, un savienotie un nesavienotie reisi manī nevieš uzticību šādā situācijā, kad neviens no tiem nedrīkst tikt atcelts un nevienā no tiem nedrīkst pakāsties mana bagāža. negribas arī mocīties ar vairākpieturu pārlidojumiem, kad priekšā jau tā pārsēšanās madridē un tad jau arī transatlantiskais long-haul. turklāt viss šajā dienā pieejamais ielido pavēlu un ir padārgs. stress, stress.
toties ir variants lidot uz romu jaungada rītā pa tiešo un pa lēto. āķis viens - būt lidostā 1.janvāra rītā pulksten 9 - 9:30. un izdomāt, ko iesākt romā. štābiņa jau mums tur nekāda nav, itālijas karodziņš žurnāļa skaitītājā kādu laiku nav manīts, un kinskis mani nelasa jau sen.
variants par jaungada svinēšanu romā vai vēl kur citur ar nokļūšanu romā pēc tam netiek izskatīts - negribas, un tā jau būs izjaukta kaķsēdētāju mikroflora rajonā, jo visi būs kaut kur izbraukuši un es palikusi par vienīgo pieskatītāju i saviem, i citiem.

jā, kad aizvakar pārrados mājās un kaķi mani sagaidīja brēkādāmi, es ņēmos šos mīļot un svēti solīju 'tagad es ilgi ilgi nekur nebraukšu. divus mēnešus.'

mīļo sīrupiņ, ko man iesākt, kā man būt?