man ļoti patīk ačgārnīgā inglišā teikt you was. īpaši, ja tā ir atbilde uz honey, i'm sorry, i was an asshole.

šodien telefons zvana vienā laidā, tā kā rīgā pa veselu nedēļu. sākot no piedāvājuma spēlēt zaķu popgrupā ar reālu pūtēju orstreķa nodaļu, beidzot ar paziņojumu 'es sapratu, kā aprakstīt savu dzīvi, un gribēju tev pastāstīt' un ziņām no kaķu frontes, ka ritiņa neaug lielāka (un tas ir pareizi, jo kaķēniem ir jāpaliek maziņiem un baltiem un pūkainiem foreva!)

fseh ļubļu, un gaidiet mani mājās svētdienas pusnaktī lidostā ar šampanieti un limuzīnu lūdzu ja.

bērnībā es neēdu rosolu un jebkādus ēdienus, kuros bija sajauktas vairākas sastāvdaļas.

apzinātā vecumā mani gastronomiskie 'nē' aprobežojās ar četriem vaļiem - banāni, olīves, kafija un alus.

tad es aizbraucu uz portugāli. svītrojam olīves un kafiju.
tad es padzīvoju čehijā. svītrojam alu.
atliek vienīgi aizbraukt uz kādu valsti, kurā banāni neaug siltumnīcās un botāniskajos dārzos. morāli gatavojos apciemot twoflower, jā.

es te esmu pilnīgi izlaidusies slinkumā un jūtos ārkārtīgi labi. īpaši pēc ostermanu vīkenda noskatīšanās. (torentlinks)

spiegu pērle, astoņdesmitie. mani īpašie hailaiti: autopogoņa un apenes sejā, protams.

p.s. šodien ieraudzīju, ka man ir reku šitāda superīga jūzerpikča.