šovakar esmu tūrists civilizācijā. pretstats tai ir mans dzīvoklis, kurā var visu dienu vērot, kā zied kaktuss un dīgst matiolas. bet kad metas tumšs, tad jādodas ekskursijā uz civilizāciju. tur ir aksess lielā cibas dieva dzīvoklim (es pazīstu lielo cibas dievu ģīmī, starp citu!), tur var iet promenēt pa it kā pazīstamo, bet drusku svešo dzimto kvartālu. tur ekskursantiņš vienā veikalā pērk šampanieti, citā šokolādi, un vakariņu makaronus nopērk kafejnīcā līdznesamus un palasa avīzi un iedzer kafiju, kamēr tos gatavo un krāmē folijas trauciņā.

vseh ļubļu, ejam uz diseni. un ja man ir izslēgts (izslēdzies) telefons, tas droši nozīmē, ka esmu mājās.

tā kā uz disenēm ierasties pirms pusnakts nav pieklājīgi, un turklāt es nekur netaisos iet, kamēr šampanieša pudele nebūs iztukšīta, man ir futbola vēstures stunda pa tv (jā, lielā cibas dieva dzīvoklī ir televizors un visādi nepazīstami kanāli). kārtējais skaistākais gols futbola vēsturē ir evertonas pirmais 85.gada čl priekšteča uefa vinneru kausa finālā, kur samazgāja vīnes rapidu.