cirslim bija dzimšanas diena. pēc tās kolektīva šampanieša diēta visu nākamo dienu. kaut kad šampanieša mākulī ieklīda kāds draugs skaidrā. par to, ka tas nav nosapņots vai izdomāts, cirslis pārliecinājās, aplūkojot diētas dienā safotografēto materiālu. nu i dies a viņu, nosaka pie sevis cirslis.

pēc mēneša cirslis satiek šo pašu draugu kādā saviesīgā pasākumā. viņš velk no ķešas ārā plānotāju un baksta ar pirkstu 24.aprīlī. saka, jāejot uz lorijas koncertu. cirslis lepni attrauc, ka neiešot vis. arēnā, vazinies, un vispār tā izdomājis ka neies. uz ko draugs iepleš lielas acis un jautā 'vai tad tu neatceries?'

cirslim tai šampanieša diētas dienā ir uzdāvināta biļete uz koncertu. morāle: labi, ka neiedeva ķepiņās, bet tikai ieradās paziņot par faktu.

tāpēc šodien ir jāpaguļ, jāpastrādā un jāiet vakarā uz koncertu, lūk.