es arī, es arī aizgāju uz latviešu narkomānu filmu latviešu narkomāniem par latviešu narkomāniem. tā kā šovakar dramaturgu pulciņā mana sajūsma par šo produktu noteikti tiks sašķaidīta lupatās ar visādiem argumentiem, kuri mani abzalūti nekratīja skatīšanās procesā, pierakstīšu dažus iemeslus, kāpēc tas ir must-see:

čīgāšana pa nacionālpatriotiskās sinefīlijas stīgām jau pati par sevi,
sižets nevienā brīdī nenozog ticamības momentu (!),
valoda ir dzīva par 97%, un tas ir ahujenna daudz, no manis īpašais žetons par to.

brīdinājums visiem cimperlīgajiem vestibulārajiem aparātiem (piemēram tiem, kas nepārvāra dogmes filmas uc trīcelīgās kameras produktus) - skatīties nebūs viegli. fokusa asums palicis ārpus budžeta vai aizgājis ap stūri pīpēt. un vēl viens akmens dārziņā par tumsas kadriem, kuros noizs ir tāds kā būtu ar telefona kameru filmēts. bet tie ir sīkumi, nudien.

diagnoze: must go, must see.