vakar disenē stutēju sienu blakus vienai no skaistās jaunības iemīlestībām un vēroju pārējās dažāda ranga iemīlestības plūstam straumē garām. bet vienalga šodien ekstremitātes smeldz kā pārdejojušas jēgu.

cower brief mortals nē bet kodiet pirkstos tie, kuri nekoļījās vizināties uz bagāžnieka. šodien pirmbraucēja gods tika kaķsmilšu lielajai pakai. ne bez kāzusiem, protams. pēc saskares ar riteņa peku iepakojums sāka risināt viegli sabetonētu ansīša un grietiņas storiju, labi ka pie pašām namdurvīm.

tagad rasbainieciņš ir melnzemē līdz elkoņiem un kaifā līdz ausu galiņiem. sezam gārdeninga sezona, atveries!