man arī ir daži vārdi sakāmi par plaši apjūsmoto eiropas lietu komisijas deputātu mudinājumu. tikpat labi deputātu kungi un kundzes var silti ieteikt dot govīm fermās latviskus vārdus vai rosināt iedzīvotājus trešdienās nespļaut pār kreiso plecu ielu un ceļu krustojumos.

par komerckanāliem un sdi kantori lai komentē tās cibiņas, kas viņu labā lej sviedrus un liec muguras pirkstus. es varu pastāstīt par ltv. un runa jau nav par tehnisko pusi (kas ir festivālu aizbildinājums un arī reāli iemesls filmu netitrēšanai viena vai divu seansu dēļ), bet par domāšanu. latvijas televīzijas filmu daļa tulkiem filmas vēl 2008. gadā dod uz 70reiz pārrakstītām vhs kasetēm. filmu daļas datorparks sastāv no II pentiumiem, kuri knapi spēj pavilkt tos 98 logus, kuri uz viņiem griežas. tāda moderna greznība kā cdroms ir katram otrajam datoram, toties flopji gan ir visiem. kad es vienreiz izmisumā par braukāšanu pēc kasetēm uz rīgu (jo nekādi torenti man nevar garantēt filmas dabūšanu tieši tad un ne vēlāk) izteicu piedāvājumu, kurā figurēja tādi savādi jēdzieni kā 'ltv filmu serveris', 'divx dajebkādā kvalitātē', 'piemēram kuldīgas pilsētā dzīvojošo tulku ērtības', uz mani skatījās kā uz jocīgu un laipni atbildēja: mūsu darbības tehniskās formas tuvākajā laikā negrasāmies pārskatīt.

lūk, kādam bezdibenim jātiek pāri, lai ltv filmas rādītu oriģinālvalodā ar titriem.