visvarenās sv. prokrastinācijas vārdā izpētīju kādu desmit daudzu tautību bērnu aviolīniju piedāvājumus līkločos starp rīgu un atēnām. oranžie vācieši tomēr ieliek visiem, tikai jāpārnakšņo berlīnē. klikšķinātāji no un saņem draudzīgu mājienu ar mietu, tā katram gadījumam.

p.s. štutgarte neskaitās :)

rasbainieciņu tautas paruna - bērsi sāli uz brūcēm, dabūsi sāli acīs.

pirms gada es atvedu mājās sunīti. tā arī ir, ka promejot atstāju viņu savā vietā. šogad viņi jau ir divi - māte un bēbijs.

jautri un pamācoši par benķīšzīmēm http://klab.lv/users/sirdna/176119.html

vai man tā pirmo reizi gadījās, vai es to beidzot ievēroju - studentu ciema ķīpsalas lielajā veikalā tai pēdējā stundā, kad pārtikas bode vēl vaļā, ir burvīgs studentu kontingents. viņi pastaigājas pa veikalu kā pa mazpilsētas promenādi, čalo, sasaucas un satiekas.

jāatzīstas, ka tā vēlīgi tajā noraugoties, man uzmācās sajūta, ka viss dzīvē ir jau garām. melš, ka pēc četrdesmit sākoties no jauna. nu tad pacelsim glāzes par to, komrādi zvēruļi!