kopš eet serviss, kaut viņi mūžam degtu elles ugunīs, izsniedza man jauno tošibu, ir pagājuši divi mēneši ar astīti. vakar beidzot uzinstalēju meilklientu (un nē, tas nav thunderbird, jo man neder izejošais accounts viens uz visiem visi par vienu) un nupat taisos saņemties arī pārvākties no wordpada uz wordu (snobiem komanda pievaldīt šķavas). drīz nāks kārta arī pieklājīgam antivīrusam. tādu es zinu vienu, un tas pats instalāciju diskā ieskrāpēts. pazīstamā rokrakstā.

tagad atļjautības uzdevums. vispirms - cik sver piedzēries ezis? nu tas tā kā būtu skaidrs, priekškam man ledusskapis, ja es nepīpēju. tagad nākamais - ko jaunkundze ar raksturojošajām pazīmēm velo un 30l mugursoma iegādāsies mājupceļā? protams, eglīti. podiņā. rūdis tagad nevar izskaitļot, ko labāk košļāt, palmu vai eglīti (pēdējā ir divreiz mazāka par pirmo, vēlāk izstādīšu pagalmā).

spēka nav, balzams ir.

mana mīlestība nav mīlestība, mīļie kristieši. ļaujiet man krist.

( 1. vēstule korintiešiem, 13. nodaļa, par mīlestību )

all the umbrellas in london.

bļa, bļa, bļa, bļa, bļa, bļa.

te vēl rindiņu, un haika gatava.

nē, tanka.

tātad tanka.

nu un ar ko tad rīts ir labāks par vakaru? vakarā vismaz rumpis izslēdzas, kad nav vairs spēka dzert un raudāt.

par ziemeļmeitām runājot - manu vecomāti ciemā sauca tika un vienīgi par ziemeļmāti.