kā vēsta sena tautas gudrība - ja iekšpasaulē bardaks, sāc kārtot ārpasauli. veļmašīna šodien izgriezusies kādas reizes četras, visādi hlami izmesti ārā, logi nomazgāti, garderobe sakārtota, pēdējie dārza darbi ārpus logiem apdarīti, pat iekšpuķēm lapas noslaucītas. taču galvenais kvests bija beidzot detektēt visus priekšmetus, uz kuriem rūdis ir izgāzis (burtiski!) savu neapmierinātību ar lielo rūdi, kurš uz pusotru diennakti bija atstājis jau minēto rūdi bez pārtikas un sabiedrības. ironically enough (no vairākiem skatpunktiem) viņa pēdējais bastions izrādījās basa čehols, smalkā sabiedrībā pazīstams arī kā čehovs. tā nu kamēr pūkainais če baudīja procedūras veļmašīnā, es izstaipīju pirkstus uz gadiem ilgi nespēlētā pūkainā draudziņa ar če-trām stīgām. aizstaipījos pat līdz pirkstu un atmiņas vingrinājumam 'genuine' no grupas vilnis (tas tik ir viens neprātīgi skaists gabals). nu ko, nākamais solis pāri ielai uz torni. pēc tam drošvien uz kādu basistu kāstingu, hah.