revjūzus es rakstu sūdīgi, īpaši kinorevjūzus. ko varu pateikt par jauno linču? neko daudz. klasisks linčs pēc visiem punktiem, un man bija grūti skatīties, jo trūka elpas. labāk vajadzēja nenogulēt mūziklu par transformatoriem.

par to jauniešu pasākumu ar samērā lielu penšiku īpatsvaru: mēs, penšiki, apmeklējām tieši mūsu auditorijai paredzēto pasākuma daļu - svētais solo un šīssaules k.remonts (ar pieteikumu - grupa ir veca). svētais un viņa hitparāde bija burvīgi, k.remonts arī pratās un izpildīja ze vienīgo hītu, kurš pavilka penšikus uz ciešu apskāvienu dejām un līksmu lēkāšanu. akuratere pilnībā attaisnoja pārliecību par to, ka viņai vajadzēja skaisti un traģiski nomirt atmodas viļņa laikā - tauta samestu lepnam piemineklim un turētu gaišā piemiņā.
pārējo pasākuma daļu bez sirdsapziņas pārmetumiem iemainījām pret saviesīgu pastaigu pie baldones observatorijas un itin loģiski sekojošu ekskursiju uz balto kāpu (īpašie bremzes to kāpu vispār neredzēja, pārpriecājušies par mēnessgaismu mežā un šūpošanos drāšu žogā).

ai, apnika. svaigs gaiss, miegs un mīlestība ūber alles. lūdzami netrobelēt.