ja es nomiršu šitai zaķa fāzē (tas vispār ir pizģec šitā pateikt, man ir zaķa fāze), tad lūdzami rakstīt uz pelnu burciņas "visā vainojiet tās sasodītās zamša zandales".

nelaimīgi samīlēties ir bezgala forši. un ļoti egoistiski. viens vienīgs oh un ah, and no commitment whatsoever.

tādas lietas pa dienu izdomāties nemēdz, tādas nāk naktīs, kad ciba neiet. un no rītiem ir klāt draudzene paranoja. zina taču visa pasaule, turklāt paklusītēm ņirgājas, un vispār tas viss ir viena liela žīdmasonu fošistu sazvērestība.

piedodiet, šodien man velk tikai uz paģiru tipa pašrefleksijām. kaut arī vakar izrādīju apskaužamu rakstura noturību un aiztinos no ballītes uzreiz pēc pirmajiem 150 gr.

tagad par zaķismu. salīdzinot ar to puišeli, par kādu mani bija pārvērtuši daži gadi kuldīgā (tagad gan ir par vēlu mērīt, vai gadījumā krāns nebij sācis augt), esmu zaķis kas zaķis. nēsāju auskarus, esmu pat nokrāsojusi matus, un skropstas tušu dabū vismaz 4 dienas nedēļā.

idioma "i wanna have your babies" ir vienkārši lieliska. sezitōl.