lūk, rasbainieciņš juniors rūdolfs blaumanis ir izplosījies, saritinājies uz sietspiedes kastes blakus adīklim un saldi iesnaudies. tagad ar vieglām šausmām gaidu, kad rū ierubīsies, ka šeit nav un nebūs ne mammas, ne vecmammas, ne attālās milzu apmēru radinieces, nedz arī mazā monstrozā šuneļa, kuram ir tik forši pa kluso kost kājā un kurš mazus kaķīšus prot zobos vārtīt pa dārzu ar milzīgu mīlestību. un no divkājiem audzinātājiem šeit ir tikai tādas jaunkundzes, kuras pavada darba dienas kaut kur tālēs zilajās.

over and out arī es, zvēruļi.

hahā, beidzot ierubījos, kādēļ man tā savādi jautāja "vai tiešām kuldīgā notiek tāds jāņu skrējiens pa pliko pār veco tiltu?". izrādās, tam uzmanību ir pievērsuši ne tikai defacto raidījuma jaunieši, bet grūvu ir uzķērusi arī jaunā paaudze, tā kunga vārdā nosodot šo neķītrību, muahahahaaa.

vispār jau tas ir pavisam parasts, ikgadējs, ne sevišķi apmeklēts, bet visnotaļ tradicionāls jāņunakts pasākums. sak, kaimiņi reku skrien pa pliko (skat. pedvāli), bet mēs neskriesim? nekā nebij!

vēsās lēdijas fasāde "galvu noraušu, asinis izdzeršu" ir izdzīvošanai ļoti nepieciešams verķis, bet es to vairs nevaru noturēt.

tagad es arī varu samērīties ar šelliju un džeinu - mans juniors triku "pielavīsimies ka pa kluso no mugurpuses un uzkāpsim pa šito cilvēkveida stabu" izpildīja jau otrajā vakarā. divreiz. laime gan, ka biju apģērbta, turklāt garos svārkos. nekā pikanta, vārdsakot.