man ir recepte iedvesmai pucēt māju - jākačā datus no kompīša uz kompīti. tā kā rūtera mums te nav, kačājas čerez kroskabeli, tātad internets sēž stūrītī un klusi pīpē. ap šo laiku māja spīd un laistās, lietas stāv plauktos, nevis uz grīdas, viss ir beidzot pārkačājies, un miegs drīkst ne tikai klauvēties, bet arī ienākt.

starp citu, es jūtos visnotaļ gandarīta - kaimiņienes jauno frizūru vispirms ieraudzīju dzīvē, un tikai tad par to izlasīju cibā. am i getting a life? don't think so. i was getting data, un tas tomēr ievērojami iekabina browsēšanai :)

pats smieklīgākais gadījums cibā pa darba līniju man ir bijis atklājums, ka freidlistē viena otru turam es un izdevniecības priekšniecība. cibiņu atšifrēšana tagadējā kantorī tomēr ir maķenīt mazāk aizraujoša.

un kā jums? protams, blakus kabineta viedoklis mani interesē īpaši :)

vēl mazliet par rigoletas iesākto:

nemūžam nebūtu iedomājusies, ka mani pozitīvi aizkustinās pedantiskums. pats trakākais - arī manī.