es joprojām par tām kurpēm.

mans autoparks apavu parks pēdējā laikā atjaunojas, vienību skaitam nesvārstoties ne par kripatu. lieliskās kedās iedzīvojos, rindā stāvēšanu pie kases veikalā īsinot ar mainīšanos - iemainīju tās no (tobrīd) nepazīstamas meitenes pret tikpat lieliskām kurpītēm. gumijniekus veikalā iemainīju pret mazliet naudas un puzizjukušām kurpēm. kas tālāk? operācija, impotence?

metamorforze par pilsētas mamzeli vulgaris ir notikusi, tā šķiet. domas vērpjas tikai ap zebrstrīpotiem zābakiem un zilzaļa zamša zandalēm.

vēl labāka pilsētas mamzeles vulgaris, nē, tomēr kantora žurkas vulgaris pazīme ir ikdienas dziļās pārdomas par to, kur, bļa, šodien iet pusdienās un ar ko. man šitais piemīt pilnā apmērā, ieskaitot "bļa". laikam jau vienlaicīgi pārtapt gan par pilsētas mamzeli, gan kantora žurku ir izrādījies pārāk smags pārbaudījums manai trauslajai psihei. šito fruktu uz norakstīšanu, karoč.

nu tātad, kas šodien nāks ar mani pusdienās?