madame_silences vecāku leksika manī sapurināja baigo nostalģiju.

mēs varējām būt vecāki skaistiem, gudriem un indīgiem bērniem. un viņi kādreiz rakstītu savos blogos or whatever, ka vecāki ar jancīgu baudu darina un pielāgo vārdus.

neliels ieskats:

pelmenis - drusku tā kā mudaks
baktons - mazā kafijas paciņa 3 in 1, parasti nescafē
teftelis - kārtīgs mudaks
pinkiks - obviously pikniks
rostbifs - liela žurka, kuru noķert nav kaķēna spēkos
avīze "rendas ziņotājs" - zvans no vēlā vakara autobusa, lai brauc man pakaļ uz autoostu/mežvaldi
es ar savas draudzenes ēdu kotletes - dziesma eirovīzijā talantu fabrikā
vjukšķks - zvēriņš. visvairāk jau mīkstie zvēriņi, vai arī mēs paši. (iedomājieties, iziet tāds rasbainieciņš pagalmā un sāk taurēt "vjūūūūkšķk! vjukšķk!" un nekad īsti nevar zināt, vai tiek saukts kaķīts vai dzīvesbiedrs.) (nu labi, "vjūūūkšķk! kur lāpsta?!", tas tā kā būtu skaidrs)


un vispār es to jau sāku aizmirst. fakit. lielāko daļu jau vairs vienkārši neatceros. fakit.

ievērojamu daļu aizvadītās dienas es, uzposusies uzpurnītī un gumijas cimdos, sēdēju laboratorijas skapī uz baltām flīzēm kā darba svētku eksponāts un pucēju neatpucēdamies. to be continued.

un kā jums gāja šai burvīgajā dienā?