pirms braucieniem es allažiņ atceros breša mantru: pase un zobubirste.

cerams, ka arī šoreiz neaizmirsīšu ne vienu, ne otru.

šodiena vispār ir ideāli piemērota tam, lai beidzot uzņemtu laiku, cik minūtēs es varu sasviest istabā uz grīdas visu, kas jāsaliek somā, un cik minūtēs to visu sakrāmēt.

tikai grūti sarēķināt būs, jo ik pa piecām minūtēm es skrienu uz apakšstāvu paskatīties, vai tik man nav atrakstīts kāds emīls.


un vispār, nesatraucieties, šodien es vēl būšu rīgā. un esmu arī gatava vajadzības gadījumā pa ceļam ieķerties berlīnē uz nenoteiktu laiku.