daudzo laimiigo sunju pilseeta barselona manii viesh zalju skaudiibu. burtiski zalju. par to, ka no miljons balkoninjiem uz mani skataas palmas un visaadi citaadi koshumaugi, kurus pie mums tikai siltumniicaa var tureet.

tad veel es shoriit vecaas ostas promenaadee uz pagjiraam beidzot iemaaciijos braukt ar velosipeedu. labaak veelaak nekaa nekad, kaa sak. twoflower jaatver veloskola "brugjis" (jaa, tikai uz brugja tiekot, man taa lieta aizgaaja). tagad vareeshu lepni teikt, ka braucu slikti, nevis nebraucu nemaz :)

vakaraa pavisam nejaushi traapiijaam uz la pedrera atveerto durvju dienu. uz jumta terases joprojaam meetaajas gabalinjsh manas sirds. un parc güell saimnieks-kakjis ir pasveicinaats no visiem, kuri nodeva sveicienus.


ko veel lai taadu uzraksta, kameer telefons lamaajas laadeejas blakus stuuriitii? vai to, ka jau riitvakar saakas atpakaljceljsh uz etnisko dzimteni?

aa, kursh ies uz igiju? ejam kopaa?