jau atkal klaigāju: structural procrastination, my ass!

vēl nekad nav bijis tā, ka pirmdien nododama darba iesākšanu atlieku uz pirmdienas rītu. pat, ja tas ir "tikai" 2dienu semināra protokols.

viss, es sāku sevi programmēt. iešu gulēt, braši dungādama ну-ка мечи стаканы на стол, ну-ка мечи стаканы на стол, ну-ка мечи стаканы на стол и прочую посуду; все говорят, что пить нельзя, все говорят, что пить нельзя, все говорят, что пить нельзя, a я говорю, что буду, un gaidīšu pamošanos pēc dažām stundām, kuru laikā manī pats no sevis attīstīsies baigais darba spars, pēc līksmās pamošanās visa darba kaudze izdarīsies pati no sevis, un es nenokavēšu keiva koncertu.