nav jau laika domāt par nākotnes iekārtošanu, par rīgu, par kuldīgu, par liepāju. bet liepājā ir jūra, tramvajs, darbs kafejnīcā un sākums no baltas lapas. rīgā ir viss, rīgā ir pagātne, rīgā man ātri pielīp tā ārišķība. kuldīgā ir viss pārējais, kuldīgā ir mana sirds un puķdobes un kaķīšu kapiņi un sāpīgi atgādinājumi.

jau trešo dienu no manis neatstājas busairenosas™ marijas dziesma no filmas cuore sacro (minēta šeit). jau vairākas stundas, kopš pārbraucu mājās, meklēju šo dziesmu tieši tās dziedātājas (un, šķiet, arī kremerata baltica) izpildījumā, bet tikmēr klausos kaut kādu surogātversiju, kas atradās pirmā. un ciešu. ha.

pilnai laimei vēl tikai derētu uzzināt, kā saucas tas astora p. gabals, kas jrt nekad nepārejošā hīta mans nabaga marats bet protams ka tuneļa skaņu celiņā.