neatceros, ka tajos arsenālos, kuros tulkoju filmas, esmu bijusi vispār uz kādu seansu vienkārši noskatīties filmu. nu varbūt vienkārši neatceros. bet šogad esmu nopeilējusi veselas divas, kuras turklāt rādīs man brīvajos vakaros. jaunie gondrī un almodovara garabērni. la science des rêves un volver, attiecīgi. beidzot kulturāli iešu uz kino.

šo var uztvert arī kā rekomendāciju, ja ir vēlēšanās. bet varbūt labāk nē, jo no katras šīs filmas ir tikai pa vienam seansam :)

sveiki, zvēruļi. es tagad esmu permanenti čirkaina aitiņa. bē, bē. pa gabalu gan to var arī nepamanīt, jo kodeļa tāpat tiek stiprināta pakausī ar koka puļķīti (šeit drīkst iztēloties, kā ~20 cm garš koka puļķītis tiek durts pa taisno pakausī iekšā, līdz pilnībā pazūd skatienam). tagad tik jāsasparojas nākamajam solim. un varbūt arī nākamajam.