skatījos sapni, kur ap māju steberēja un būkšķinājās zombiji (būkšķinājās tāpēc, ka viņi taču lāgā nejēdz, kur jāiet) un viens no viņiem uz mutes ermoņikām spēlēja star-spangled banner. mēs ar dzīvesbiedru sēdējām iekšā mājā un traki baidījāmies. tad es pamodos un sapratu, ka star-spangled banner uz mutes ermoņikām spēlē kāds no somiem blakusistabā. tā kā biju gulējusi vēl pavisam maz, sagaidīju, kad kaķu koncerts beigsies un laidos atpakaļ miegā. nākamajā sapnī es jau kādam jautri stāstīju, ka nupat redzēju tādu sapni, kur ap māju steberēja un būkšķinājās zombiji un, iedomājieties tikai, spēlēja star-spangled banner uz mutes ermoņikām, un vispār bija dikti bailīgi, hihihaha.

man laikam nedrīkst dot rokās fotokameru. kad sāku bildēt, viss pārējais man apkārt pazūd, neko nedzirdu un nejūtu.

vakardienas pasākumā bija kāda burvīga epizode: šeit nejauši satikās 1 gab ģevčatņiks un 1 gab maļčišņiks. vispirms pagalmā tika uzrīkots limbo turnīrs perkusiju pavadījumā, un tad abi vaininieki pierunāti uz vienu valsīti. bildes izlikt apskatei tomēr pakautrējos. varbūt vēlāk.

un aizsākoties neizbēgamajai sarunai par mūsu miesta stulbuma etalonu (vārdā nesauksim, atbrauciet, iepazīstināšu), kādam no somiem atradās, ko likt pretī - tautas varonis matti nykänen. slavenākie citāti: "ja mani neņems somu delegācijā uz olimpiādi kalgari*, pārvākšos uz kopenhāgenu un pieņemšu zviedru pilsonību", "izredzes vērtēju kā 50:60" un, tulkojot frāzi life is life, "dzīve ir life".

* treniņnometnes vietā šis pirms olimpiādes bij aizlaidies paplostot.