nu un kā ta bij tas nībloks?

apsēdos un sarakstīju uz lapiņas, ko jāatceras izdarīt rīgā (būšu pirmdien, pilnīgi un galīgi saraut attiecības ar veco darbu). sanāca:

- cibā sarunāts sīkrandiņš
- ar kādu cibiņu sarunāts pusdienu randiņš
- ieskriešana radio, kur pēc sarunāšanas cibā man ir atstāta paciņa
- mēģinājums uzcienāt ar saldējumu kādu cibiņu

vai kāds vēl šaubījās par to, kas ir mana pamatsaikne ar ārpasauli?

un tagad es nevaru saprast, vai par to ir jāsmejas vai jāraud.

vismaz vienā dzīves jomā man ir konkrēts prikonkrēts plāns. drusk paskaitīju, parēķināju, un secināju, ka pinkvālītes (pazīstamas arī kā dredi) ir jātaisa vismaz reizi 10 gados. kādus 4-5 panēsā, tad nost uz 2 mm, tad audzēt pačku, tad atkal viss no gala.

tātad man ir kādi 3 gadi laika līdz nākamajai reizei.

nospēru kādas latvju dainas atdzejojumu angliski no frīdvalda oranžajā:

Oh, little black-bearded jew,
How sweet is your tobacco!
I snuffed it just once,
It made my trousers tremble!
Pray god I grow up soon
To be a jew's bride.
A jew has gloves, a jew has stockings,
A jew has pretty handkerchiefs

un pamēģini tu cilvēks šito citā valodā saprotamu dabūt..

lūk, runājot par tūves jānsones varoņiem, tipa baigi pajokoju, bet tad sapratu, ka es varu viskautko gribēt vai negribēt, bet vienalga esmu un palieku murmulis.

hahahā! beidzot ir zināma rūpīgi slēptā patiesība par pegaziem! ("maģiskais horrorskops" via kreiza un pry)

( tātad... )

toties cerberiem (citai maģiskajai zīmei) ir tāda ekstra kā paaugstināts tresa līmenis :)