bet man patīk, riktīgi patīk vasara rīgā. laiski slāt pa bruģi, braukāties ar tramvaju un brakos dzert zemeņu šampanieti un klačoties par futbolistiem - lūk kā man pietrūkst kuldīgā. toties mājupceļā pa to spiedīgo karstumu domāju tikai par to, kā uzreiz žvīks uz ventu jozīšu peldēties. slepenajā pārventas līcītī silts silts ūdens un neviena cilvēka, tikai pretējā krastā putnudārzā jaunieši klaigā un klaigā un neapstājas zemes virsū nav tiem mājas.

un sestdien visiem būs braukt šurp uz bristoles kamerteātra izrādi, bez jokiem.

toties no praktiskās puses brauciens uz rīgu pagalam bezjēgā, tik vien kā kvalitatīvi izšķiests laiks. 21.gadsimtā, iedomājieties, alergologi netaisa analīzes uz alerģiju pret medikamentiem!

bet laiks izšķiests patiešām kvalitatīvi. pasēdēšanai stradiņu "parciņā" uz dažādiem soliņiem un pie dažādām ūdenstilpnītēm sekoja "nostalžī 97" gājiens pa talsu, ormaņu un sabiles ielu (es taču tur kādreiz gandrīz dzīvoju), un pats dienas karstumiņš vainagojās ar grozīšanos pie soliņa kalnciema tilta galā apaļu stundu, līdz viens no jūrmalas mikriņiem bija ar mieru mani izvizināt līdz šosejai. un tālāk jau jūs visu zināt.

nujā, jūs jau tāpat visu zināt.