svīt. kamēr lāpīju lielo robu savā popkino vēstures lapelē, tb beidzot noskatījos filmu par šreku*, oranžajā pienācis raksta galiņš no paša nordistikas nodaļas vadītāja (haha, varens tituls) par to, ka manis esot pietrūcis mūsu alma mater salidojumā (kurš drošvien joprojām turpinās, jo vai tad viss var būt galā jau nieka pulksten četros rītā).

* pirmo šreku. mans iedzimtais pedantisms neļauj skatīties filmas ar numuriem 2, 3 un vairāk, ja neesmu redzējusi pirmo.

eh, ka spētu visu tā vienkārši, tā brīvi.

we think the same things at the same time, we just can't do anything about it.