mājupceļā no dzejas dienu sapulces uzdāvināju sev vārdadienā rāmu rīta pastaigu ar tādām urdīgi patīkamām sajūtām un nez no kurienes uzradušos dziļu sirdsmieru (kurš gan pārgāja, dabistiski, tiklīdz pārrados mājās). neapzināti, bet mērķtiecīgi iepirku visādus vajadzīgus un vienkārši noderīgus niekus kādos 5 veikalos (kas mazpilsētā ir ievērojams visu veikalu kopskaita procents, haha), aizgāju līdz peldētavas šūpolēm izšūpoties, un pēc tam pastāvēju pie rumbas un paskatījos, kā zivis lēkā. skaisti lēkā nudien.
par peldētavas šūpolēm runājot - jau par tradīciju draud izvērsties šūpelīgu kāju bildēšana ar telefonkamerām vienalga no kāda skatpunkta, "malas" vai "iekšas". pie viena arī pārliecinājos, ka, lai nu kas, bet kamera manam jaunajam telefonam ir verīmač okej.
( ilustrācijai: )laikam jāiet gulēt. ar pusotru stundiņu man ir par īsu.
bet nekā. un ne jau tāpēc, ka es nevarētu pagulēt, kad blakusistabā notiek t.s. mačobarda ieraksts, bet vienkārši tāpēc, ka ceļš līdz manai istabai ir aizbarikadēts ar skaņu mehanizatora darbgaldu. tāpēc izklaidējiet mani lūdzu, here we are, entertain us. pastrādāt šodien nevaru. nu varbūt vēlāk.
