šodien pie mums pusdienas taisa hc junitijs. griež, kapā, šņakstina un šmakstina. un es valdos, lai neaizbrauktu hc junitijam līdzi uz saldu, jo principā jau man tur nav ko meklēt, man tikai ir nestabila psihe, un es nezinu ko gribu, vai varbūt nezinu cik tieši ļoti negribu to ko negribu, hah, sapinusies ai kā sapinusies.

upd: un ierunājās mis pašanalīze. protams, ka es lieliski zinu, ko gribu, ko negribu, un kas atrodas pelēkajā zonā starp šiem diviem. un vēl es arī zinu, ko varu un ko nevaru. sasodītais veselais saprāts.

nujā, jāteic kā tai karikatūrā - i have nothing to say, and i wanna blog about it. hah.