arvien dīvainīgāk un dīvainīgāk. man piedāvā tulkot dzelzsbetona rūpnīcas atklāšanas pasākumu liepājā. un tas viss tikai tāpēc, ka noskatījuši mani ziemeļvalstu kinofestā. влип очкарик.

eh, zvirgzdiņš tik krāmē un krāmē oranžajā portālā skaistās jaunības™ bildes no visādiem koncertiem, nekad neredzētas turklāt (availablas tikai tk grupas biedriem gan diemžēl vai varbūt par laimi). tādu nostalģiju uzsita, aiai. jei bogu, kad būšu rīgā, rakšu ārā no kultūrslāņa jebšu mantu kastēm zilos svārkus, tīri simboliski. varbūt arī matus atkal melnus nokrāsot? (labi, tas ir retorisks jautājums, jo matus krāsot man šā vai tā nespīd)