| |
[Sep. 5th, 2005|04:16 pm] |
|
kad man zvana nepazīstami numuri, es sabīstos, un sirds tā stresaini salecas. jo (tiešā saistībā ar manu neapdomīgo piedāvājumu pirms kāda laika) man nupat šajās dienās var zvanīt no vietējās humanitārās ģimnāzijas un teikt - jā, ir gan mums novākusies grupiņa zviedru valodu apgūt kārojošu jauniešu. a man jau vairs nav laika šitādām izpriecām. |
|
|