| |
[Aug. 29th, 2005|12:00 am] |
aizprātojos par pašpietiekamību - cik no tās ir pofigs, cik iedzimts talants, cik parasts egocentrisms, un cik vienkārši ieilgusi, ārēju apstākļu diktēta labsajūta |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2005|02:22 am] |
nja, gribas jau, lai notiktu kaut kas šaušalīgi skaists, turklāt bez mazākās piepūles. tā laikam ir, kad ikdienas apmierinājums ar dzīvi ir nemainīgi augsts. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2005|04:43 pm] |
|
tādu dusmu uzsita. biju piemirsusi, cik augstprātīga attieksme pret tulkiem piemīt dažiem labiem rīgas kinofestivālu organizatoriem. it kā filmu tulkošana notiktu pati no sevis, organizatoriem par to nemaz neparūpējoties, un piemēram maksāšanu izvelkot 3 gadu garumā, ar regulāru ņaudēšanu "nu vi že nam daģiķe skidočku". un, protams, nav jau grūti par tiem tulkiem, kuri atsakās šādos apstākļos strādāt, palaist klačiņu, ka tie lūk neesot uzticami, esot viņus reiz uzmetuši. labi, darba jau man no tā mazāk nepaliek, bet pretīgi vienalga. |
|
|