sērijā "pamain attieksm" es vairs neuzskatu, ka mājās ir bardaks, es uzskatu, ka mājās ir baroks
virtuve jau kādu laiku apaug ar klusajām dabām tipa "šeit ir visi mūsu trauki, cik netīrus mēs tos protam uztaisīt" un "šeit pagājšnedēļ gatavoja jēru, paskat cik skaista ķiplokčužu kaudzīte", un mēs pat no viesiem vairs nekautrējamies
vakar pēc koncerta mūs piemeklēja rokzvaigzne, mēs degustējām dažādas kandžas, tagad klusā daba ar citronliānu un nezkur noslēptajiem vēl vakar tīrajiem traukiem ir arī pa visu viesistabas galdu
gaidu, kad tas iezagsies arī guļamistabā, kur pagaidām slēpjos no baroka neatlaidīgās un nepielūdzamās tuvošanās
kad tā aurora beidzot beigs spēlēt koncertus, būs laiks ar baroku cīnīties (or not)
jāpiezīmē gan, ka palladiumā tas viss ir ļoti dīvaini – viss tāds izlaizīts un sarežisēts, don't step off the trail
dīvainīgumu glāba rokzvaigzne, ar kuru kā pusaudži slapstījāmies pa pakšiem, slepeno blašķi tukšodami
jumpravas fani ir baigais fenomens, viņus taču nemaz neinteresē mūzika, bet tomēr interesē jumprava
kāda desmitā daļa publikas bija trū fani, kuriem izdevās ar ilgu prasīšanu piedabūt spēlēt vēl vienu encore, kurš nebija paredzēts (tas jums visiem, kuri aizgāja agrāk)
ramadance tajā visā labi iederējās, bet aurora gan ne pārāk (bet es arī esmu izlutināta ar visādām aptiekām un rokzvaigžņu trikiem)