svētki izdevās uz urrā, vismaz no manas perspektīvas
man pat sanāca uz 15 minūtēm atrauties no lielās skatuves (un šīs 15 minūtes izmantot ļ. vērtīgi, aizejot līdz csdd pagalmam un noliekot velo tiesības!)
uz skatuves gandrīz tikai hailaiti strīpā vien - irāņu sūfijs pilnīgi ne no šīs pasaules, jēkaba bērnu dziesmu programma ar uoperdziedātājiem ļ. sirsnīga, annai kijevā izdevās neeenormāli jaudīgs koncis, mana mīļākā grupa no kuldīgas dziļmežiem turuntur bija lieliska, neskatoties uz visu to, ka štruhu brutāli uzmeta milzīgais pedāļu paklājs (bērni, nepērciet ībejos lietotas lūpstacijas), aons ļ. grūvīgs un enteleģents, up nostāroja godam, starmetis burvīgs kā vienmēr (lūk, no 11 ārtistiem 7 ir manos hailaitos, varens rādītājs)
sadzīves apstākļi šoreiz bija skairoketējuši - backsteidžā šūpoles, un vispār īsts backsteidžs ar dzērienu pilnu ledusskapi un kārtīgu wc
arī tikt ar visu galā, ņemot to viegli (надо жить играючи, припеваючи), izdevās gandrīz 100%, vienīgi spēka slēdzis izslēdzās mazliet par agru (kas vispār bija smieklīgi - tu cilvēks sāc močīt astoņos no rīta uz tādas ieilgušas nedagulēšanas un uzdzīvnieciņošanas bāzes, svilpodams uzraugi, lai festivāls tikšķētu kā zolīds pulkstenis, tad vakarā vienā brīdī kiceks pēkšņi rāda bālu ģīmi un aiziet mazliet atgulties, un tu stāvi un brīnies, kā tad tā var gadīties, un pēc pusstundas saļimsti pats, un dziļi krēslainā konspiratīvajā dzīvoklī piecus stāvus virs skatuves atgadās nejaušs zombiju tb orgkomitejas galotņu sammits, jo izrādās, ka slēdzītis pāragri nostrādājis veselam pulciņam), nu un pašās beigās dabūju darvas karoti medus mucā, kas dienas gaismā izskatās smieklīgi, bet tajā brīdī aizžņaudza rīkli ar asarām un uz brīdi laupīja runasspējas - kad ap pusnakti pēdējie darbi annas ielā ir pēdējiem spēkiem veikli nomenedžēti, neganti gribas sevi un pārējo orgkomiteju iepriecināt ar vēsu baltvīnu, sērferu bāra ledusskapī atrodas kā reiz viena pudele, kursabiedrene aiz letes jau to sniedz man, bet transakcijai veto uzliek bāra saimnieks ar zinkādu argumentu? "tu to pudeli nesīsi prom? nepārdošu, man viņu te vajag cilvēkiem" (fakjū, dabūjām vīnu citā bārā, kur apkalpo arī necilvēkus, un galotņu sammitā kratījām pilnās sirdis līdz rītausmai)
bet jūs labāk aplūkojiet nelielu backsteidža viģiku ar dambi šūpolēs un turuntur skaņu, lai priecīgs prāts, paldies vernerītim par reportāžu:
http://instagram.com/p/oY0CRVng67/