|
Sep. 9th, 2005|01:26 am |
ir jauki mazpilsētas veikalos. piemēram piemājas bodē ir strauji beidzies 'druvas' jaunais eskimo, par kuru tu, cilvēks, esi gatavs kaut dvēseli velnam pārdot, bet pēc apjautāšanās, kad tad un vai būs, pārdevēja nosaka, ka nav pat paspējusi pagaršot, bet ja reiz tu saki, ka tik labs, tad būs jāpasūta. nākamā vedumā būs. nākamais vedums bija šodien :) tāpat arī čību bodē - manas vecās labās čības ir atmetušas pekas nu jau pavisam, bet veikalā tām, kuras man patīk, nav īstā izmēra. pārdevējs jož zvanīt uz v-pils bodi un sarunā, ka atvedīs, un tad dos man ziņu. šodien zvanīja, jāiet pakaļ :)
kaut gan tā nemaz nav tikai mazpilsētās. kad rīgā vēl dzīvoju, maizi un desas pirku pāri ielai bodē, kurā bija tikai žaņa lagzdiņa fabrikas maize un grāvendāles desas. pārdevējas vienmēr noliedzoši purināja galvu, ja prasīju gabaliņu vistas vai tītara ruletes, par kurām viņas zināja, ka tās ir vecas. nuja, arī pārdevēji ir cilvēki ;) |
|