alors, pārskats bez pieprasījuma, jo pieprasīt jūs noslinkojāt, bet to es šoreiz laipni neņemšu vērā
tātad onlaiferu filiāle parīzē darīja lūk ko:
dzīvoja kurš nu pasaku namiņā, kurš nu pasaku studijā

namiņš, saimnieks, pagalms



namiņa interjēriņš


aplūkoja mākslu

mans favorīts no sirreālistu ekspozīcijas



mans favorīts no regulārās bobūra ekspozīcijas


apmeklēja skaņumežam līdzīgu izstrādājumu, kurš notika neuzkrītošā pagalmā mazliet ārpus parīzes proper, kurā principiāli netika uzrādīta programmas secība, kurā daži ārtisti arī piedalījās ar saviem andeles galdiņiem

piemēram, evil moisture


evil moisture ir kārtējais izcilais piemērs britu piecdesmitnieku paaudzei parīzē (vēl kokteilī bija regbijistu un leļļu teātra meistars vienā personā no glosteras un rīgā filmējušās artes grupas dop)
viņš ir foršs un taisa visādas noizkastītes, un visaktīvākie noizkastīšu izmēģinātāji bija pasākumu apmeklējošie bērni
starp citu, bērni iet ne tikai uz skaņumežiem, bet arī uz krogiem - vecākiem brokastu vīns vai kafija, bērniem kruasāns un dauzīšanās
uzdzīvnieciņi ar izteiktām daiļās dārzniecītes personības nobīdēm, tb es, vērīgi aplūkoja februārī ielās ziedošās kamēlijas



runājot par daiļo dārzniecību, aizmirsu paņemt bambusa spraudenīti, nāksies braukt vēl
vienīgi mēs esam izbanoti no pasaku namiņa uz turpmākajām liverpūles ārsenāla spēlēm
spraudenītim pat sagādāju čemodānu (ievērojams lvlups manā forever backpacking dzīvē, un es to čemodānu lencu jau kādu pusgadu, un beidzot viņš ir mans)
kā parasti, atgriežoties no brīvdienām, bagāža lika domāt, ka latvijā mirst badu

aiz kam manu izskatīgo čemodānu nosauca par resnu



pēdējā punkta sakarā beidzot varam sākt izskatīt pašu galveno jautājumu - kad?
ir vīns, ir siers, ir burciņas no austrumiem, ir piektdienas vakars un sestdienas pēcpusdiena (jo svētdien ir restorānu diena, es gribu būt mazliet cilvēkveidīgs)
siļvuplē respondējiet un vienojamies par galveno jautājumu