ņe imej čemodānu ar doičmarkām, imej sto druzej
es pazīstu tik daudz brīnišķīgu cilvēku, un viņi pazīst mani, un viņi nāk un dara man prieku un palīdzību, vai tas nav brīnums?
pusciba jau pati bija, paldies jums mīļie, un otrai pusei varu pastāstīt, ka pārvākšanās bija grandioza
štābiņš jau ir uzrādījis melnā cauruma gravitācijas vilcienu, uz sētasmājas jumta ir atvērts popup bārs "pie vikas", un apakšstāva kaimiņi jau ir atklājušies kā zelta gabaliņi
un kamēr āgenskalna galā tetrējām otro busu, pilsētā kompānija sagarlaikojās un uztaisīja pārsteigumiņu - iekārtoja jaunlaulāto guļamistabu ar svecēm un lampiņu virtenēm un iļjiča portretu un visādu tādu romantiku un rūpīgi izvēlētu lasāmvielu katram pie spilvena un visādām mazām un brīnišķīgām lietām (bērnības foto "maziņš ar acīm" ieraudzīju šorīt no rīta un ļ. smējos), un, starp citu, zinta no rīta pienesa ūdens glāzi (lūk jums atbilde uz vienu no dzīves lielajiem jautājumiem), people are magic