mani sāk biedēt tas, ka pilnīgi sveši cilvēki atpazīst manu balsi. nedēļu, divas pēc tam, kad ir bijuši uz kādu manis tulkotu kinoseansu. mēs iepazīstamies vai kādā sakarā sarunājamies, un pēc pirmajiem vārdiem, ko es paspēju bilst, man jau jautā "hmm, kur es būtu dzirdējis/usi tavu balsi, ka tik tu netulkoji [insert title here] filmu?"

ir kārdinājums attraukt "nē, es filmas netulkoju".

bet pati pirmā šāda veida epizode man nudien patika. (pagaidām pēdējā) arsenālā atgadījās tā, ka austiņdalītāja meitene (kura pie kinozāles ieejas visiem seansa apmeklētājiem izsniedz austiņas, kurās tulkojumu klausīties), izdzirdējusi manu strupo atteikumu "paldies, es iztikšu", apkrita man ap kaklu un aizrautīgi stāstīja, cik ļoti viņai patikusi filma "live forever", cik ļoti paticis mans tulkojums, un ka var just, ka tulkotājs no britpopa kaut ko saprot.

bet balss man šā vai tā ir pretīga. toč zinu. noskatījos berimora kino noslēguma pasākumu uz video. laikam nevajadzēja.