katrā dienā ir tieši tik laika, lai от забора до заката dreijātu ļifonus (cik aroniski, es dreijāju ļifonus robotu rūpnīcā), tad lielākā vai mazākā pulciņā aizietu vakariņās un atceļā līdz koikai pagrābtu vēl pa pintei. visas dienas vienādas, atšķiras tikai vakariņu tautība.
programmā "dzīvē kaut ko vajag mainīt" nopirku biļeti uz built to spill, tikai viņa maldās kaut kur internetos un pie manis nenāk, un uzsēdos uz astes mūsu reģionālajai mafijai jaunpievienotajam biedram no somijas, kurš ir izbijis sporta žurnālists un iegādājies dažas biļetes uz futeni. krēslus vēl nelauziet, ne jau uz premšipu.