vakar es domāju, ka sliktāk būt vairs nevar
pesimismam nē! var būt sliktāk!
šodien noskrēju vēl mazāk (nu labi, par 100 m mazāk) un vēl par minūti lēnāk, un tie laiki vispār ir tādi, ka man kauns viņus kādam atklāt
trešajā kilometrā iestājās tāds besis, ka no taisnas vīles ņemšanas mājās atturēja tikai tas, ka taisnas vīles tur nav, un vismaz tik zemu kritusi, lai skrietu atpakaļ, vēl neesmu
šis nav tas pats rasbainieks, kurš vēl pirms 2 mēnešiem mierīgi skrēja 10 km stundā
jūs viņu kaut kur esat noslēpuši, kurira?
skrejvaboles tituls lai paliek lemurinkem, mani turpmāk lūdzu sauciet par knapikustvaboli