festivālu ziņās - divi patīkami pārsteigumi, kuri ierakstos izklausījās pēc kaut kāda sūda
sqürl, džārmuša banda, visnotaļ tāda pati kā džārmuša kino, divas ģitāras jeb četrpadsmit stīgas un vienas bungas, viss tāds vienkāršs un no sirds


chelsea light moving, turstona m. jaunā banda, turstons at his best, viņš tomēr ir zvērs, un ģitāra viņa rokās ir magic
ļ. patika, ka atšķirībā no visiem pārējiem stāriem, kuru vietā visu dara roadiji, turstons pats pusstundu krāmējās pa steidžu, slēdzās un skaņojās
un viņam ir mazītiņa basiste ar gariem matiem un skarbu seju
pēc šausmīgās vilšanās sy livē pirms dažiem gadiem šis bija balzams dvēselei, everything's not lost
nu un keivs, viņš nav nekāds pārsteigums, viņš ir no zārciņa izsperts drakula kā vienmēr, tikvienkā pēc pirmās dziesmas nopisās atmuguriski garšļaukus no sētiņas, pa kuru drasē publikas acu augstumā, un pēc tam stāvēja ceļos uz publikas rokām, un man par prieku nospēlēja arī deanna, un beigās publika bija tik neatlaidīga, ka izsauca uz vēl vienu (kas festivālā tipa nav iespējams)