katras grāmatas tulkošanas procesā pienāk tas baisais brīdis, kad es pirmo reizi uz pirkstiem saskaitu dienas līdz miroņlīnijai, kurās reāli varēšu strādāt (tas būtu visas dienas mīnus pasākumi), paskatos, cik īsti lappuses palikušas līdz grāmatas beigām, ņemu trīcošajās rokās kalkulatoru, izdalu to otro ar to pirmo, atveru šausmās aizmiegtās acis un aplūkoju rezultātu. pēc šīs pirmās reizes procedūru atkārtoju arvien biežāk, pret beigām jau katru dienu.

nupat sapratu, ka paspēt vēl ir iespējams. tīri teorētiski.