pamēģināju pārskriet pāri pāris tiltiem, līdz civilizācijai
pilsētā krastmala pilna ļaužu, visi runā itāliski
tur jutos kā ieskrējusi ciemos, pārdaugavā jūtos kā mājās
lai arī tādā pašā krastmalā, tikai pretējā krastā, jau ļoti jāskatās zem kājām, daudz interesantu caurumu asfaltā
un degošas laternas ir laimīga sakritība, nevis likumsakarība
pat ja es skrienu pa samērā civilizētiem maršrutiem, ne tā kā, piemēram, kants, kurš arī dzelzceļa sliedes nesmādē, ja cita ceļa nava
toties tukšs, kluss un mierīgs, gudrona bieķengrāvītis ir savā vietā
un es jau diezgan stabili varu noturēt tempu starp 6.00 un 6.30 min/km
nu labi, no 13 km 3 bija starp 6.30 un 6.40, bet vienalga man tas ir ļoti labs rādītājs