galvenais jau tas, ka man šaušalīgi patika. šitādam piekasīgam bābietim, un šaušalīgi patika :) depeši uz vecumu paliek arvien foršāki. kolektīvā spēka, mārtina&deiva harizmas un deiva seksapīla pietika visiem ciktur tūkstošiem publikā (un ziniet, man būtu nudien ļoti interesanti uzzināt, kā deiva seksapīls uzrunā vīriešu kārtas depešu cienītājus).

tas spēks pat man, mūžīgajai ciniskajai vērotājai, lika lēkāt, vicināt rokas, stiepties gaisā un dziedāt līdzi, cik jaudas. sakaunējos drusku par latviešu publiku, kura dziesmas atpazīst (resp. sāk masveidā atzinīgi gaudot) nevis to sākumā, bet sākot ar tekstu/vokāla iestāšanos. tāpat arī secināju, ka uz tāda apjoma masu pasākumiem ir vērts iet tikai tad, ja no attiecīgās grupas vai mākslinieka čurā biksēs (c) chainpunk. (jāsecina, ka pēc pašas definīcijas es tātad čurāju biksēs no depešiem) bet šeit jau, protams, runā mana personīgā nepatika pret tik milzīgām ļaužu masām. es vispār ļoti labi iztēlojos, kā depeši varētu uzstāties pie mums zabadakā kādiem 150 cilvēkiem :) to pašu esmu iztēlojusies par the cure un tortoise :)

pirms pašas depešu uzstāšanās kāds blakusstāvošs jauneklis spaidīgajā pūlī pie steidža stāstīja, ka 88.gadā savai pirmajai depešu kasetei pārrakstījis pāri divas kailijas minogas dziesmas. aizkustināja.