|
Jan. 9th, 2013|04:31 pm |
Lūk, dārgais draugs, es tikai mēģinu saprast, neņem ļaunā.
Veiksim dialektisku inversiju - iedomāsimies kādu, kas par katru cenu izvairās uzlēkt augstāk par savu pakaļu, strikti cenzējot sevi, vairoties, ka nedod Dievs kāds viņu uzskatītu par samākslotu un augstprātīgu pozētāju, nē, vēl vairāk - viņš patiešām ir tik maksimāli nesamākslots (dabisks? piezemēts? ko tu saproti, kā pretstatu tam un attiecīgi - optimālo varantu?) , absolūti piezemēts un neaugstprātīgs, viņš raksta nenormāli īsos, vienkāršos vārdos (tviteris? lakonisms? vārdi kā nazis?) , nemētājas ar citātiem (oh, well, tas, man liekas, ir ļoti grūti, man tiešām nav nevienas savas oriģinālās idejas, esmu tikai ideju mēdijs un translētājs) , vienmēr visu saka un ieliek vietā, un ir tik nobriedis, ka neoponē nemaz, vai oponē tad, kad viņam tiešām ir kaut kas spēcīgs un ļoti svarīgs sakāms, cīnoties pret klaju netaisnību, bet pieļauju, ka tas nav diez ko vēlams, jo arī tādā gadījumā, nedod Dievs!, viņu uzskatīs par nenobriedušu pozētāju, augstprātīgu un samākslotu.
Tātad, šāds kungs būtu krietns un atstātu ne-nožēlojamu iespaidu? Viņš ir izcilāks? |
|